Reinkarnācija
Ikvienam kādreiz dzīvē rodas jautājums, kas notiek pēc nāves. Vēstures gaitā daži no visdomīgākajiem prātiem ir iestājušies par to, ka dzīve nebeidzas ar mūsu ķermeņa nāvi, bet turpinās, izmantojot procesu, kas pazīstams kā reinkarnācija. Rietumu pasaulē orfiskās reliģijas sekotāji Senajā Grieķijā bija pirmie zināmie reinkarnācijas jēdziena nesēji. Viņus nomainīja Pitagors, Sokrats, Platons un virkne citu filozofu.
Indijas Vēdu literatūra apgalvo, ka dvēsele jeb “ātma” dod ķermenim dzīvību. Dzīve nerodas no noteiktas materiālo elementu kombinācijas, kā daži mūsdienu zinātnieki apgalvo. Nāves brīdī mēs atstājam vienu ķermeni un ieejam jaunā. To sauc par reinkarnāciju.
Šī koncepcija nav tik sveša, kā varētu šķist. Mēs varam novērot, ka dzīves laikā mēs maināmies no viena ķermeņa uz otru. Mūsu ķermenis dzimšanas brīdī pilnīgi atšķiras no mūsu pieaugušā ķermeņa. Tomēr visu šo pārmaiņu laikā apzinātais “es” paliek nemainīgs. Tāpat apzinātais “es” paliek nemainīgs nāves brīdī un pāriet no viena ķermeņa uz nākamo reinkarnācijas ciklā.
Mūsu pašreizējais ķermenis ir daudzu darbību un reakciju rezultāts iepriekšējās dzīvēs. Likumu, kas to regulē, sauc par karmu: katrai darbībai ir reakcija. Mūsu iepriekšējās darbības ir radījušas mūsu pašreizējo ķermeni, un mūsu pašreizējās darbības noteiks mūsu nākamo ķermeni.
Tikai cilvēka ķermenī mēs varam atbrīvot sevi no nebeidzamā reinkarnācijas, dzimšanas un nāves cikla, atjaunojot savas mūžīgās, mīlestības pilnās attiecības ar Kungu Krišnu. Kā Krišna saka Bhagavadgītā 8.16.: “Visas materiālās pasaules planētas – no augstākās līdz zemākajai – ir ciešanu vietas, kur visu laiku jādzimst un jāmirst. Bet, kas nonāk Manā mājvietā, tas nekad vairs nedzimst.”