Joga ir vairāk nekā tikai fiziski vingrinājumi. Vārds “joga” cēlies no sanskrita vārda saknes ”judž”, kas nozīmē “savienoties vai apvienoties”. Bhakti ir atvasināts no sanskrita vārda bhaj, kas nozīmē – mīloša kalpošana. Bhakti-joga nozīmē savienoties ar Visaugstāko, mīloši, garīgi kalpojot.

“Bhagavad-gītā”, ISKCON pamatgarīgajā tekstā, ir aprakstītas dažādas jogas prakses. To vidū ir karma-joga (apzinātas darbības prakse), gjāna-joga (filozofiska izpēte un apcere) un hatha-joga (jogas-asānu un elpošanas vingrinājumu prakse).

Mūsdienās ir tādi jogas praktizētāji, kuri uzskata, ka jogas fiziskais labums ķermenim ir tās pašmērķis. Taču saskaņā ar tradicionālajām jogas sistēmām fiziskie vingrinājumi ir tikai viens solis ceļā uz Dieva apzināšanos. Galu galā “ Bhagavad-gīta” nosaka bhakti-jogu (atdeves un mīlestības ceļu) kā citu jogas prakšu kulmināciju. Bhakti joga ir vērsta uz sevis veltīšanu, kalpošanu un mīlestības attīstīšanu uz Dievu Kungu Krišnu.

Bhakti-jogas ceļš tiek attīstīts, izmantojot dažādas darbības. Tās ietver mantru meditāciju vai Dieva vārdu daudzināšanu. Mantru daudzināšana notiek vai nu individuāli, izmantojot lūgšanu krelles (džapa-mālu), vai kopā, skandējot mantras mūzikas pavadībā (kīrtana). Sakrālo tekstu, tādu kā “Bhagavad-gīta” un “Šrīmad-Bhāgavatama” studēšana, biedrošanās ar līdzīgi domājošiem, tiem kas iet garīgo ceļu, svētīta, veģetāra ēdiena ēšana un dzīves veids, ievērojot patiesīguma, žēlsirdības, askēžu un tīrības principus – tas viss ir pamats, tiem kuri prasktizē bhakti jogu.