Kas is VAIŠNAVISMS?
Vaišnavisms ir viena no galvenajām tradīcijām plašākā Vēdu jeb hinduistu garīgajā kultūrā. Atšķirībā no dažām Vēdu tradīcijām vaišnavi tic, ka augstākā realitāte ir personiska. Tādējādi viņi saprot, ka Dievs ir Visaugstākā, vispievilcīgā persona jeb Krišna. Viņi atzīst, ka visas dzīvās būtnes ir mūžīgas personības un ka visas dzīves problēmas sakņojas individuālās dvēseles aizmirstībā par savām attiecībām ar Dievu.
Vaišnavi māca, ka, daudzinot Dieva vārdus, dvēsele var atmodināt savas sākotnējās garīgās zināšanas, dzīvot mierīgi šajā dzīvē un nāves brīdī atgriezties garīgajā valstībā jeb Vaikunthā, vietā, kur nav satraukuma.
Ir četras galvenās sampradājas jeb vaišnavu līnijas, kuras sākotnēji nāk no Indijas. Vaišnavi pielūdz Kungu Višnu, Kungu Rāmu un Kungu Krišnu – tā ir viena un tā pati Visaugstā Kunga personība, Dieva dievišķības dažādas izpausmes, kaut gan pielūgsmes veidi un uzsvari atšķiras.
Vaišnavu tradīcijas ir plaši ietekmējusi Dienvidāzijas kultūru, caur mūziku, deju, teātri un mākslu. Vaišnavisma filozofija, kura atsaucās sirdī, un poētiskie, sakrālie teksti apvieno dziļu teoloģiju ar viedu sociālo diskusiju.
Galvenās vaišnavu šāstras jeb svētie raksti ir Krišnas mācība Bhagavad-gītā, kas iekļauta garākā darbā – eposā Mahābhārata; Šrīmad-Bhāgavatama (viena no astoņpadsmit Purānām), Rāmājana un, visjaunākā – 16. gadsimta Šri Čaitanja- čaritāmrita.
ISKCON ir daļa no Gaudījas jeb Čaitanjas vaišnava tradīcijas, kas nāk no Indijas austrumu reģioniem. Gaudījas vaišnavi īpašu uzsvaru liek uz 16.gadsimta svētā un Dieva iemiesojuma Šrī Čaitanjas Mahāprabhu mācībām. Gaudīja vaišnavisms savukārt radīja Starptautisko Krišnas apziņas biedrību (ISKCON), kuru 1966.gadā nodibināja Šrīla Prabhupāda. Viņa organizācija ISKCON kopš 60.gadu beigām ir palielinājusi izpratni par vaišnavismu visā pasaulē. Mūsdienās vaišnavu mācības ir šķērsojušas visas ģeogrāfiskās robežas un ir pierādījušas savu nozīmi cilvēces pamatvajadzību risināšanā.