Meditācija
Meditācija ir garīga prakse, kas sastopama praktiski visās reliģiskajās un garīgajās tradīcijās, lai gan metodes atšķiras.
Tradicionālās jogas sistēmas izmanto sarežģītas meditācijas metodes, bieži strādājot ar dažādām pozām, lai līdzsvarotu mūsu ārējo un smalko “es” un koncentrētu mūsu prātus uz pašrealizāciju. Lai nomierinātu prātu un nodrošinātu fokusa punktu, jogiem ieteicams koncentrēties uz mantrām, tostarp sanskrita zilbēm un Dieva vārdiem.
Vaišnavu tradīcija iesaka Dieva vārdu daudzināšanu kā īpaši efektīvu garīgās atmošanās metodi, vienlaikus paverot mums neticami iedvesmojušu pieredzi.
Šajā sistēmā meditācijai ir trīs atšķirīgas formas: džapa, kīrtana un sankīrtana. Džapā meditētājs individuāli un klusi atkārto Dieva svētos vārdus, izmantojot lūgšanu krelles, līdzīgi kā rožukronis. Kirtāna ir kopīga meditācija, kurā mūzikas instrumentu pavadījumā skaļi dzied Dieva svētos vārdus. Ja to veic grupā, to sauc par sankīrtanu.
Viss šis process ir vērsts uz Dieva vārdu atkātošanu. Lūgšanu vai mantru, ko atkārto ISKCON bhaktas, sauc par Mahāmantru jeb “lielo atbrīves mantru”. To veido trīs vārdi -Harē, Krišna un Rāma. Harē attiecas uz Dieva enerģiju. Krišna un Rāma attiecas uz Dievu kā uz visupievilcīgo un visuvareno, kurš ir visas baudas avots. Šīs mantras atkārtošana pamodina dvēseli un sniedz spēku, mieru un laimi. Un galu gala tā savieno mūs ar Kungu Krišnu un atklāj mūsu sākotnējo garīgo dzīvi, pielildītu ar mūžīgu svētlaimi un zināšanām.