Šrīla Bhaktisiddhanta bija Gaudīja vaišnavu kopienas vadītājs, kas ir monoteistiska tradīcija plašākā hinduistu kultūrā. Pirmajā tikšanās reizē Šrīla Bhaktisiddhanta lūdza Abhaju nodot Kunga Krišnas mācības angliski runājošajai pasaules daļai. Dziļi aizkustināts ar viņa uzticību un gudrību, Abhajs kļuva par Šrīlas Bhaktisiddhantas mācekli 1933.gadā un nolēma izpildīt sava Garīgā skolotāja lūgumu. Abhajs, vēlāk pazīstams kā godājamais A.Č.Bhaktivēdānta Svāmi Prabhupāda, nākamos 32 gadus pavadīja, gatavojoties savam ceļojumam uz rietumiem.

1965.gadā, sešdesmit deviņu gadu vecumā, Šrīla Prabhupāda palūdza brīvbiļeti un uzkāpa uz kravas kuģa Džaladūta, kurš devās uz Ņujorku. Ceļojums izrādījās grūts, un viņu uz klāja piemeklēja divas sirdslēkmes. Pēc 35 dienām jūrā viņš pirmo reizi ieradās vientuļā Bruklinas piestātnē ar tikai septiņiem dolāriem Indijas rūpijās un kasti ar viņa tulkotiem svētajiem sanskrita tekstiem.

Ņujorkā viņš saskārās ar lielām grūtībām un pazemīgi sāka savu misiju, sniedzot Bhagavad-gītas nodarbības Boverijas bēniņos un vadot kīrtanu (tradicionālos garīgos dziedājumus) Topkinsa laukuma parkā. Viņa vēstījums par mieru un labo gribu sasaucās daudziem jauniešiem, no kuriem daži nolēma kļūt par nopietniem Krišnas-bhakti tradīcijas mācekļiem. Ar šo mācekļu palīdzību Bhaktivēdanta Svami noīrēja nelielu veikalu Ņujorkas Lejasaustsaidā, lai to izmantotu kā templi.

1966.gada jūlijā Bhaktivēdanta Svāmi nodibināja Starptautisko Krišnas apziņas biedrību (ISKCON) ar mērķi “pārbaudīt vērtību nelīdzsvarotību pasaulē un darboties patiesas vienotības un miera labā”.

Nākamajos vienpadsmit gados Šrīla Prabhupāda 14 reizes apbrauca apkārt pasaulei, lasot lekcijas, izplatot Kunga Krišnas mācību. Vīrieši un sievietes no dažādām vidēm un sabiedrības slāņiem ieradās, lai pieņemtu viņa vēstījumu. Ar viņu palīdzību Šrīla Prabhupāda izveidoja tempļus, lauku kopienas, izdevniecību un izglītības iestādes visā pasaulē. Un viņš sāka to, kas šobrīd ir kļuvusi par pasaulē lielāko veģetāro ēdienu palīdzības programmu – Hare Krišna Dzīvības ēdiens “Food for Life”.

Ar vēlmi savās mājās nostiprināt Krišnas apziņas saknes, Šrīla Prabhupāda vairākas reizes atgriezās Indijā, kur iedibināja vaišnavu tradīciju atdzimšanu. Indijā viņš atvēra desmitiem tempļu, tostarp lielus centrus svētajās Vrindāvanas un Mājāpuras pilsētās.

Šrīlas Prabhupādas visnozīmīgākais ieguldījums ir viņa grāmatas. Viņš ir sarakstījis vairāk nekā 70 sējumus par Krišnas tradīciju, ko zinātnieki ļoti ciena to autoritātes, dziļuma, uzticības tradīcijai un skaidrības dēļ. Vairāki viņa darbi tiek izmantoti kā mācību grāmatas daudzās koledžās. Viņa raksti ir tulkoti 76 valodās. Viņa izcilākie darbi ir: “Bhagavad-gīta, kāda tā ir”, “Šrīmad Bhāgavatama” (30 sējumi) un “Šri Čaitanja-čaritāmrita” (17.sējumi).

A.Č. Bhaktivēdānta Svāmī Šrīla Prabhupāda pameta ķermeni 1977.gada 14.novembrī svētajā Vrindāvanas pilsētā, savu mīlošo mācekļu ieskauts, kuri šodien veic viņa misiju.